rukšķiens
rukšķiens -a, v.
Īslaicīga vienreizēja skaņa → rukšķēt.
PiemēriDienas kūtī rit pēc stingra režīma. No aizgalda atskan ritmiski, rāmi rukšķieni.
- Dienas kūtī rit pēc stingra režīma. No aizgalda atskan ritmiski, rāmi rukšķieni.
- pārn. ..smiekli nebija jautri, un vispār tie bija drīzāk nevis smiekli, bet strups, dusmīgs rukšķiens.
Avoti: 6-2. sējums