Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rūkt
rūkt rūcu, rūc, rūc, pag. rūcu; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt zemas, vienmērīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns rūc.
  • Suns rūc.
  • Rubeņi rūc.
  • Vilki kauc pēc laupījuma pulkā, bet lauva rūc viens pats.
  • Baloži uz māju jumtiem rūc un grozās kā apskurbusi.
  • Pats dzina sabuli pa pēdām, līdz zvērs paslēpās caurā kritalā. Sēž iekšā, rūc.
1.1.Radīt zemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Arī dūkt1.
PiemēriNakts lidojumus sākušas dažādas vaboles. Dažas rūkdamas dodas pāri koku galotnēm.
  • Nakts lidojumus sākušas dažādas vaboles. Dažas rūkdamas dodas pāri koku galotnēm.
  • Pa atvērto logu rūkdama ielidoja maijvabole..
  • Te viņš [muļķītis] dzird, ka kāda liela bite rūc viņam gar ausīm..
2.parasti 3. pers. Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriMotors rūc.
  • Motors rūc.
  • Motorzāģis rūc.
  • Tepat blakus rūc buldozers, cīnīdamies ar akmeņiem nojauktas mājas pamatos.
  • Rūca mīlīgi un vienmuļi vērpējas ratiņš..
  • Slieces rūca pa miklo, cieti nobraukto sniegu.
  • pārn. Vērpjot, miega Grodās dzijas, Krēslas ratiņš rūc - un vijas Sagša liega.
2.1.Par braucošiem transportlīdzekļiem.
Piemēri..rūca pretimnākošais tramvajs..
  • ..rūca pretimnākošais tramvajs..
3.parasti 3. pers. Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, vēju, ūdeņiem).
PiemēriPamalē rūca pērkons.
  • Pamalē rūca pērkons.
  • Ārā rūca vētra, sizdamās ar lietu pret rūtīm un ap mūri..
  • Nemīlīgas nu izskatījās dzirnavas. Ūdens rūca dobji un tumši zem abiem tiltiem..
3.1.Par uguni. Par apkures ierīcēm, kurās deg uguns, plūst dūmi.
PiemēriPlītī rūc silta, omulīga uguns. Sprēgā malka..
  • Plītī rūc silta, omulīga uguns. Sprēgā malka..
  • Sabikstīju malku - krāsniņā sāka rūkt spēcīgas liesmas.
  • ..sprakšķēdams rūca kamīns.
  • Viņš aizkūra plīti. Malka drīz vien aizdegās, un dūmvads sāka rūkt.
3.2.Par lidojošiem, krītošiem priekšmetiem.
PiemēriDaža [akmens šķemba] rūkdama un kaukdama aizspurdza tālu..
  • Daža [akmens šķemba] rūkdama un kaukdama aizspurdza tālu..
  • ..izžulgušais sniegs rūkdams šļuka no papes jumteļiem..
4.parasti 3. pers. Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem). Atskanēt šādam troksnim.
Piemēri..man patiešām gribējās ēst. Arī ciemiņam rūca vēders.
  • ..man patiešām gribējās ēst. Arī ciemiņam rūca vēders.
  • Viņa vēders.. dramatiskus notikumus darīja smieklīgus. Tas urkšķēja kontroldarbu un eksāmenu laikā, tas rūca un gaudoja aktos un bērēs.
5.sar. Īgni, nelaipni, zemā balsī runāt.
Piemēri..Ingus runā un rūc vēl ilgi, putru strēbdams, kājas noaudams..
  • ..Ingus runā un rūc vēl ilgi, putru strēbdams, kājas noaudams..
  • Vilis parasti rūca un bozās, negribēja piekrist nevienam viņas ieteikumam..
  • Tēvs, dodams man naudu jaunai burtnīcai, apskata veco, vai nav kaut kur atstātas tukšas rindas, un rūc par pārāk lielām, baltām malām.
5.1.trans.
PiemēriMārtiņš no jauna runā ar tēvu, un no jauna tēvs pie sevis kaut ko rūc, bet pretī nav. Nākamajā rudenī Mikus [brālis] trešo reizi iestāsies draudzes skolā.
  • Mārtiņš no jauna runā ar tēvu, un no jauna tēvs pie sevis kaut ko rūc, bet pretī nav. Nākamajā rudenī Mikus [brālis] trešo reizi iestāsies draudzes skolā.
  • «Suņa laiks!» priekšējais [gājējs] rūca..
  • Vienīgi kapteinis rūca: «Ja tāda būs zvejošana, tad maizi nenopelnīsim..»
5.2.Radīt neskaidru, zemu daudzu balsu troksni (par cilvēkiem).
PiemēriĻaužu bija sapulcējies milzums.. Dūca un rūca pa malu malām.
  • Ļaužu bija sapulcējies milzums.. Dūca un rūca pa malu malām.
6.Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt.
Piemēri..Laura pirmoreiz viena rūca līdzi [dziesmu] rupjā vīrieša balsī, meldiju nevarēja noturēt..
  • ..Laura pirmoreiz viena rūca līdzi [dziesmu] rupjā vīrieša balsī, meldiju nevarēja noturēt..
  • Zārku nolika blakus smilšu kaudzei, un Ābels sāka dziedāt.. Mazajai bija tāda pati spiedzīga balss kā Ābelam, toties Resnā rūca basā.
  • Vilmai laba balss. Kad viņa dzied, atbalso abi krasti. Bet Vilis rūc kā dundurs...
Stabili vārdu savienojumiRūc kā dundurs.
7.parasti 3. pers. Dobji, zemu, samērā skali skanēt (par mūzikas instrumentiem).
Piemēri..rūca lielās ādas plēšas..
  • ..rūca lielās ādas plēšas..
  • Tās [klavieres] dārdēja un rūca kā akmeņi, kas krīt no kalna..
7.1.trans. Samērā skali spēlēt (par mūzikas instrumentiem ar zemu reģistru).
PiemēriĒrģeles rūca prelūdiju.
  • Ērģeles rūca prelūdiju.
8.parasti 3. pers. Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
Piemēri..vesels gaisa ezers nogāzās pār braucējiem.. Visapkārt šņāca, rūca un šļakstēja kā zem milzīga dzirnavu rata.
  • ..vesels gaisa ezers nogāzās pār braucējiem.. Visapkārt šņāca, rūca un šļakstēja kā zem milzīga dzirnavu rata.
8.1.Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
PiemēriLapsenes šaudās, šaudās, sirdīgi iedžinkstēdamās, garām; dažas sapinas matos. Viss sāk rūkt un dūkt.
  • Lapsenes šaudās, šaudās, sirdīgi iedžinkstēdamās, garām; dažas sapinas matos. Viss sāk rūkt un dūkt.
Stabili vārdu savienojumiAusīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc).
Avoti: 6-2. sējums