Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apdarīt
apdarīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
PiemēriApdarīt visus mājas darbus.
2.pareti Apstrādāt, izveidot.
PiemēriKatru rindu dzejniece ir izjutusi, apdarāmajā vielā iejutušies un to pārdzīvojusi.
2.1.reti Apdarināt2.
PiemēriDaļu no šīm mēbelēm apdarīs ar imitācijas metodi.
Avoti: 1. sējums