Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
palodze
palodze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Loga ailes apakšējā daļā iestrādāta plāksne.
PiemēriPlata palodze.
  • Plata palodze.
  • Novietot puķu podus uz palodzes.
  • Alsters sēž uz palodzes, plaukstā sažņaudzis aizkara malu, un skatās lejā..
  • Lietus pirksti vienmuļi grabināja pret rūti un pret skārda palodzi..
  • Keramiskās palodzes lieto logu ārējo palodžu izveidošanai..
2.reti Vieta, arī sienas daļa zem loga.
PiemēriBosis [suns] atsēdās palodzē zem.. krūma un diedelēja vakariņas.
  • Bosis [suns] atsēdās palodzē zem.. krūma un diedelēja vakariņas.
Avoti: 6-1. sējums