Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tukšaine
tukšaine -es, dsk. ģen. -ņu, s.
tukšājs -a, v.; retāk
Neapstrādāts, neizmantots klajums. Zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts. Pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
PiemēriTur, kur vēl nesen bija tukšaine, tagad izaudzis liels dzīvojamo namu masīvs..
Avoti: 8. sējums