Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izmetējs
izmetējs -a, v.
izmētāja -as, s.
1.Darītājs → izmest.
2.v. Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza uz noteiktu vietu (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
PiemēriMēs ar dakšām nostājamies uz tiltiņiem, kas ierīkoti salmu izmetēja abās pusēs.
Avoti: 3. sējums