nepabeigtība
nepabeigtība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad kas nav līdz galam paveikts, izstrādāts, izveidots.
PiemēriDomas nepabeigtība.
2.val. Vispārināta īpašība → nepabeigts2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Imperfektivitāte.
PiemēriPabeigtībai un nepabeigtībai var būt dažādas papildnozīmes. Abu [verba] veidu atšķirības pazīme ir arī dažāda attieksme pret darbības mērķi..
Avoti: 5. sējums