Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepabeigts
nepabeigts -ais; s. -a, -ā
nepabeigti apst.
1.Nol. divd. → pabeigt.
2.val. Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli bez attieksmes pret sākuma un beigu momentu (parasti par darbības vārdu, tā veidu). Imperfektīvs.
PiemēriNepabeigtais jeb imperfektīvais [verba] veids raksturo ilgstošu darbību tās plūsmā vai stāvokli tā pastāvīgumā..
Avoti: 5. sējums