Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
draiskuļot
draiskuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties. Arī jokot.
PiemēriViņi dzied.. dziesmas un dejo, draiskuļodami skraida pa pļavu..
  • Viņi dzied.. dziesmas un dejo, draiskuļodami skraida pa pļavu..
  • Gribas atkal kā zēnam man skriet, Gribas draiskuļot, nerātnam būt..
  • «..nosvilināšu bārdu!» viņa draiskuļoja.
  • pārn. ..laukā gan draiskuļoja vējš, bet te sētā.. sila īsti vasarīgi.
Avoti: 2. sējums