neizturams
neizturams -ais; s. -a, -ā
neizturami apst.
1.Nol. divd. → izturēt.
2.Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest. Neciešams (3).
PiemēriNeizturams sals.
- Neizturams sals.
- Neizturama svelme.
- ..Kaspars vairs nespēja atšķirt dvīņu raudas no savādās.. šalkoņas, kas vērtās ar katru mirkli skaļāka, līdz pārvērtās neizturamā dūkoņā.
- ..Ervīnam kļuvis tik neizturami karsti, ka abpus degunam parādās sīkas sviedru lāsītes..
2.1.Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriNeizturamas bēdas.
- Neizturamas bēdas.
- Neizturamas slāpes.
- Viņai šobrīd bija kauns, gandrīz neizturams kauns par savām aizdomām.
- Pumpurs sēd savā gultā un nezina pats, kas ir smagāks - vai gluži neizturamās sāpes, kas atņēmušas dzīvību viņa rokai un gaismu acij, vai arī gruzdošās, urdošās domas.
- No šašliku krāsns.. cēlās zilgani, smaržīgi dūmi, radīdami neizturamu ēstgribu. Nikolajs vairākkārt skaļi norija siekalas..
- Taču laiku pa laikam Inai uznāca vājuma brīži. Pēkšņi neizturami iegribējās kādu kārumu..
Avoti: 5. sējums