neizturams
neizturams -ais; s. -a, -ā
neizturami apst.
1.Nol. divd. → izturēt.
2.Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest. Neciešams (3).
PiemēriNeizturams sals.
2.1.Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriNeizturamas bēdas.
Avoti: 5. sējums