nokunkstēt
nokunkstēt -kunkstu, -kunksti, -kunkst, pag. -kunkstēju
1.intrans. Īsu brīdi, vienu reizi kunkstēt. Nokunkstēties (1).
PiemēriNokunkstēt miegā.
- Nokunkstēt miegā.
2.trans. Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot noteikt, pateikt.
Piemēri«Ko es, cienītais, lai daru, kad man nav labu draugu,» Tītenis nokunkstēja.
- «Ko es, cienītais, lai daru, kad man nav labu draugu,» Tītenis nokunkstēja.
- ..pagadījās taksometrs, viņš iestūma tajā gleznu un pats apsēdās blakus šoferim. «Uz Veidenbauma ielu!» viņš nokunkstēja un saviebās.
3.intrans. Kunkstēt (visu laikposmu) un pārstāt kunkstēt.
PiemēriSāpēs nokunkstēt visu nakti.
- Sāpēs nokunkstēt visu nakti.
Avoti: 5. sējums