sakulties
sakulties -kūļos, -kulies, -kuļas, pag. -kūlos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → sakult1. Tikt sakultam.
PiemēriPutukrējums labi sakūlies.
- Putukrējums labi sakūlies.
- Sviests ātri sakuļas.
- pārn. Likās, šī baltā, pienainā pasaule nupat, nupat sakulsies sviestā..
2.parasti 3. pers. Refl. → sakult2. Tikt sakultam.
PiemēriŪdens bija sakūlies balts kā piens.
- Ūdens bija sakūlies balts kā piens.
- Pāri Ventai šalc vējš. Viļņi dusmīgi sakūlušies, baltām putu galvām.
- ..straumē pēkšņi sakuļas burzguļi, it kā ūdens vārītos..
3.sar.; niev. Sākt uzturēt tuvas, draudzīgas, arī intīmas attiecības (ar kādu).
Piemēri«Un kur tad tu biji? Pasarg dies, būsi vēl te sakūlušies ar kādu!» - «Un ja tā būtu? Man taču nav četrpadsmit gadu..»
- «Un kur tad tu biji? Pasarg dies, būsi vēl te sakūlušies ar kādu!» - «Un ja tā būtu? Man taču nav četrpadsmit gadu..»
Avoti: 7-1. sējums