Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sakulties
sakulties -kūļos, -kulies, -kuļas, pag. -kūlos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → sakult1. Tikt sakultam.
PiemēriPutukrējums labi sakūlies.
2.parasti 3. pers. Refl. → sakult2. Tikt sakultam.
PiemēriŪdens bija sakūlies balts kā piens.
3.sar.; niev. Sākt uzturēt tuvas, draudzīgas, arī intīmas attiecības (ar kādu).
Piemēri«Un kur tad tu biji? Pasarg dies, būsi vēl te sakūlušies ar kādu!» - «Un ja tā būtu? Man taču nav četrpadsmit gadu..»
Avoti: 7-1. sējums