sakult
sakult -kuļu, -kul, -kuļ, pag. -kūlu; trans.
1.Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā. Strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
PiemēriSakult olas ar cukuru.
1.2.Strauji maisot, panākt, ka, piemēram, kādā vielā rodas (kas, parasti putas).
PiemēriNorīkojis uz palodzes mazu kabatas spogulīti un sakūlis baltas, biezas putas, Ēvalds notriepa zodu.
1.3.Strauji maisot kādu vielu, pagatavot (ko) no tās.
PiemēriSakult sviestu.
2.Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens). Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens. Ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
PiemēriNikni sakuldams ūdeni, velkonītis iegūla tauvās.
3.apv. Sitot (ar vāli, rungu), panākt, ka (audums, apģērba gabals u. tml.) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds.
PiemēriIlzes mātes pazudušā dēla krekls viņam mugurā - tik tīrs un mīksti sakults.
Avoti: 7-1. sējums