sakumpt
sakumpt -kumpstu, -kumpsti, -kumpst, pag. -kumpu; intrans.; parasti divd. formā: sakumpis.
Saliekties, salīkt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām, parasti muguru).
PiemēriSēdēt ar sakumpušu muguru.
- Sēdēt ar sakumpušu muguru.
- Zēns velkas mums nopakaļ... sakumpis zem somas, it kā tā būtu.. vesela kaudze rūgtas nelaimes.
- Druknais [pļāvēja] augums mazliet sakumpis, spēcīgās kājas mina soli pie solīša..
- Sēžot vai stāvot daudziem cilvēkiem ir tendence sakumpt.
- pārn. Ceļmalas sveicienu māj.. sakumpušas mājas ar niedru jumtiem..
Avoti: 7-1. sējums