Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sakūdīt
sakūdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
PiemēriManteļa mašīnu fabrikā tādi paši divi no Sormovas pat sakūdījuši visu čuguna lējēju nodaļu, un tagad tur uzstādītas pilnīgi drošas aizsargierīces..
Avoti: 7-1. sējums