ieturēties
ieturēties -turos, -turies, -turas, pag. -turējos; refl.; sar.
1.Paēst.
PiemēriUn ēd četras reizes dienā. Nevaru atcerēties, kad man bijusi izdevība tik kārtīgi pēc pulksteņa ieturēties - un vēl četras reizes dienā!...
- Un ēd četras reizes dienā. Nevaru atcerēties, kad man bijusi izdevība tik kārtīgi pēc pulksteņa ieturēties - un vēl četras reizes dienā!...
- «Sāc tik ēst! Ieturies labi dūšīgi, ka vari vagaru sagaidīt,» krustmāte skubināja.
- Piemetis ugunskuram zarus, sāku ķeksēt ar nazi no konservu kārbas tomātu mērci. Tā, beidzot biju ieturējies un jutos apmierināts ar pasauli.
2.Būt atturīgam, savaldīgam.
PiemēriViņi ieturējās savās robežās.
- Viņi ieturējās savās robežās.
Avoti: 3. sējums