Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ietupties
ietupties -tupstos, -tupsties, -tupstas, pag. -tupos; refl.
Iesēsties (parasti neērtā vietā). Ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
PiemēriArī Eņģelis izbrauca no Soklēniem, āboliņa nastām piekrautos ratos priekšā ietupies.
Avoti: 3. sējums