ieturēt
ieturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju; trans.
1.Ēst, paēst (maltīti).
PiemēriIeturēt vakariņas.
2.Vadot (transporlīdzekli), panākt, ka (virziens, kurss) nemainās. Tikt vadītam tā, ka (virziens, kurss) nemainās (par transporlīdzekli).
PiemēriLidotājs centīgi ieturēja ieskrējienam paredzēto virzienu, neatraudams skatienu no skrejceļa, kas bija redzams zem lidmašīnas.
2.1.Rīkoties tā, ka nemainās (ierīces, darba rīka stāvoklis, kustības virziens). Darbojoties nemainīt (stāvokli, kustības virzienu) — par ierīci, darba rīku.
Piemēri..asināšana ar šo aparātu ir viegla un veicas ātri, jo strādniekam vairs nav jāpūlas ieturēt pareizo vīles, virzienu..
2.2.Pārvietojoties, ko darot, nemainīt (virzienu, stāvokli) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriPirmajā brīdī viņš sajuta, ka nasta ir pasmaga.. Pēc dažiem soļiem viņš saņēma guvumu ciešāk, lai vieglāk ieturētu līdzsvaru.
Stabili vārdu savienojumiIeturēt soli.
2.3.Savā (parasti sabiedriskajā) darbībā ievērot (noteiktus principus).
PiemēriIeturēt miera politiku.
2.4.Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām). Ievērot (piemēram, kārtību).
PiemēriIeturēt dienas režīmu.
2.5.parasti divd. formā: ieturēts Būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā).
PiemēriKrāsas ieturētas siltos, klusinātos toņos, harmoniskā salikumā.
3.Neizmaksāt (darba algas, pabalsta u. tml.) daļu (izmantojot to, piemēram, nodokļu samaksai, zaudējumu segšanai).
Piemēri..no tēva piedzenami alimenti, ieturot vienu ceturto daļu no viņa ikmēneša ienākumiem.
4.Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
PiemēriIeturēt kleitai piedurknes.
5.novec. Labi barojot, uzturēt (dzīvnieku).
PiemēriVepris labj ieturēts.
Avoti: 3. sējums