apsaukt
apsaukt -saucu, -sauc, -sauc, pag. -saucu; trans.
1.Pavēloši uzrunājot, atturēt (no kādas darbības).
Piemēri«Mirdza, ne tik strauji!» Elza apsauca. «Apspriedīsim mierīgi.»
1.1.Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.).
PiemēriPieaugušie palaikam apsauca pusaudžus, kad tie sāka draiskuļot un cēla troksni..
Avoti: 1. sējums