Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rokturis
rokturis -ra, v.
1.Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
PiemēriZāģa rokturis.
  • Zāģa rokturis.
  • Ēveles rokturis.
  • Čemodāna rokturis.
  • Spieķa rokturis.
  • Pannas rokturis.
  • Lokveida rokturis.
  • ..kad ārsts satver nelielā urbja rokturi, tad slimnieks jau no bailēm vien saspringst - nav patīkami, kad zobu urbj vai slīpē.
  • ..piepeši žandarmi.. revolveru rokturiem sāka triekt gūstekņus pie malas.
  • Skatiens pārskrien virtuves skapīšu misiņa rokturiem..
1.1.Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
PiemēriSviras rokturis.
  • Sviras rokturis.
  • Loga rokturis.
  • Viņš.. bez trokšņa pretējā sienā nospieda durvju dzelzs rokturi.
  • ..viņa.. devās uz aku. ..Ķēde ritēja no veltņa ar spalgu, smilkstošu skaņu, Laura mehāniski grieza rokturi..
1.2.Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
PiemēriKāpņu rokturis.
  • Kāpņu rokturis.
  • Egle pieķērās pie roktura, lai kāptu autobusā..
Avoti: 6-2. sējums