apstādināt
apstādināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Likt apstāties. Neļaut virzīties tālāk. Panākt, ka apstājas. Apturēt.
PiemēriApstādināt pretimnācēju.
- Apstādināt pretimnācēju.
- Apstādināt braucējus ielu krustojumā.
- Apstādināt zirgus vagas galā.
- Apstādināt pajūgu pie vārtiem.
- Netālu no darbnīcu nometnes zēnus apstādināja bruņots sargs.
- Kādā dienā uz ielas satiku Jeņču Oļģertu... Apstādināju viņu. «Tu, Elza?» viņš brīnījās.
- ..[vīrs] pacēla roku, lai apstādinātu auto.
- pārn. «Šeit staigāt aizliegts!» nācēju apstādina diezgan bargs uzraksts.
1.1.Pārtraukt, izbeigt (kādu virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
PiemēriApstādināt skrējienu.
- Apstādināt skrējienu.
2.Pārtraukt (mašīnu, mehānismu) darbību.
PiemēriApstādināt pulksteni.
- Apstādināt pulksteni.
- Apstādināt motoru.
- Apstādināt kuļmašīnu.
- Kad sirēna pavēstīja pusdienas laiku, vīri apstādināja darbgaldus, noslaucīja rokas..
- Kuģi apstādināja, neviens satricinājums nedrīkstēja apdraudēt operācijas norisi.
3.Pārtraukt (norisi, procesu).
PiemēriApstādināt būvdarbus.
- Apstādināt būvdarbus.
- Autors [savos romānos] izsaka pārliecību, ka nekas neapstādinās cilvēces attīstību..
- ..tiklīdz šie.. [tēlotājas mākslas] izteiksmes līdzekļi tiek sašaurināti, aprobežoti vai to attīstība apstādināta, zūd arī mākslas iespēja patiesi attēlot dzīvi.
3.1.Panākt, ka izbeidzas (kāds fizioloģisks, arī psihisks process).
PiemēriZanda skatījās viņā tik cieši, ka viņš nespēja aizgriezt galvu, lai uz mirkli apstādinātu savas joņojošās domas.
- Zanda skatījās viņā tik cieši, ka viņš nespēja aizgriezt galvu, lai uz mirkli apstādinātu savas joņojošās domas.
4.Neļaut veikt, turpināt (darbību).
PiemēriApstādināt pļāvēju.
- Apstādināt pļāvēju.
- Apstādināt uzbrucēju.
- ..[Roziņš] ar kādu sarkastisku piezīmi apstādināja vienu otru pārāk aizrāvušos gara gaismas daudzinātāju [studentu sanāksmē].
- pārn. Lai pieņemtu lēmumus sākt vispārēju atbruņošanos, lai apstādinātu kara rūpnīcas, ir jādara vēl daudz.
Avoti: 1. sējums