apstādināt
apstādināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Likt apstāties. Neļaut virzīties tālāk. Panākt, ka apstājas. Apturēt.
PiemēriApstādināt pretimnācēju.
1.1.Pārtraukt, izbeigt (kādu virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
PiemēriApstādināt skrējienu.
2.Pārtraukt (mašīnu, mehānismu) darbību.
PiemēriApstādināt pulksteni.
3.Pārtraukt (norisi, procesu).
PiemēriApstādināt būvdarbus.
3.1.Panākt, ka izbeidzas (kāds fizioloģisks, arī psihisks process).
PiemēriZanda skatījās viņā tik cieši, ka viņš nespēja aizgriezt galvu, lai uz mirkli apstādinātu savas joņojošās domas.
4.Neļaut veikt, turpināt (darbību).
PiemēriApstādināt pļāvēju.
Avoti: 1. sējums