Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neatturams
neatturams -ais; s. -a, -ā
neatturami apst.
1.Nol. divd. → atturēt.
2.Tāds, ko nav iespējams novērst (par darbību, norisi).
PiemēriNeatturams sprādziens.
Avoti: 5. sējums