neatturams
neatturams -ais; s. -a, -ā
neatturami apst.
1.Nol. divd. → atturēt.
2.Tāds, ko nav iespējams novērst (par darbību, norisi).
PiemēriNeatturams sprādziens.
- Neatturams sprādziens.
- Un tad viņi.. stundām ilgi skatījās, kā uzplūduši straume brāzmaini un neatturami aizskaloja ziemas pēdējās paliekas.
- ..viņu ķēra lodes... stāvs neatturami slīdēja uz grīdas.
- Pēc brīža Atvars izgāja dārzā - viņam neatturami gribējās Tanku uzmeklēt.
Avoti: 5. sējums