tureklis
tureklis -ļa, v.
1.Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu. Rokturis.
PiemēriPēkšņi gaitnieks pieskrēja pie durvīm, tās strauji atvērdams līdz sienai, tā ka dzelzs tureklis smagi atsitās kokā un dobji nodunēja..
1.1.Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
PiemēriIzkapts kāta tureklis.
2.Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
PiemēriCeļa smiltīs nokritis važiņu piekariņš - trīs slaidas bronzas plāksnītes pie kopīga turekļa.
Avoti: 8. sējums