turēties
turēties turos, turies, turas, pag. turējos; refl.
1.Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu.
PiemēriVisi mēs stāvam kājās, turēdamies gan pie [mašīnas] bortiem, gan cits pie cita.
1.1.Nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
Piemēri..[Jānis] nogriežas pa maz brauktu, apledojušu lauku ceļu. Kājas slīd, jāuzmanās un jāturas stingri.
Stabili vārdu savienojumiTikko turēties uz kājām (arī kājās).
1.2.Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
PiemēriVienā rokā viņš turēja sarkanu neļķu pušķi, otrā papīra turziņu, kurā tikko turējās atnestie apelsīni.
1.3.Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām).
PiemēriĀrdurvis tikko turas vērtnēs, tāpēc Taiga tās parasti aizšauj no iekšpuses.
2.Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā.
Piemēri«Dzērves. Bet nemaz kāsī neturas. Tā ir zīme, ka viņas nesteidzas un ziema šogad būs vēlu.»
Stabili vārdu savienojumiTurēties virs (arī uz) ūdens.
2.1.Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku (par parādībām dabā).
PiemēriMigla turas līdz vakaram.
2.2.Par smaržu, garšu.
PiemēriArī [miltu] malējs bija gluži balts. Vienmēr ap viņu turējās graudu smarža.
2.3.Saglabāties, palikt (kur iekšā) — piemēram, par vielām, siltumu.
Piemēri«Es skatos, ka gandrīz visām govīm siles cauras. Tādās ūdens nemaz iekšā neturas.»
2.4.Būt kādu laiku krājumā. Tikt saglabātam (par kā kopumu).
PiemēriViņš nekad nebija bijis liels šķērdētājs un viegls rubļa palaidējs, tāpēc līdzekļi turējās un četrdesmit devītajā gadā varēja nopirkt «Pobedu».
3.parasti 3. pers. Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
PiemēriSals turējās nedēļām ilgi.
3.1.Būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
PiemēriSaule bija norietējusi, bet debesis joprojām turējās spožas un dzidras.
3.2.Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu). Būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī.
PiemēriKaut nu rīt [tirgū] puķēm turētos cena, Ņina domāja. Pēdējās gladiolas - un tik skaistas.
Stabili vārdu savienojumiTurēties cenā.
3.3.Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties.
PiemēriIlgviļņi labi neturas.
3.4.Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
Piemēri..pārejot lielo novadgrāvi, pār kuru vēl turas aiztrunējis tiltiņš.., vecāmāte, atmiņu pārņemta, pasauc Aldi tuvāk..
4.Virzīties, pārvietoties atbilstoši noteiktam virzienam, attālumam.
PiemēriTurēties vairāk pa labi.
5.Darboties, strādāt (kur, pie kā). Atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
PiemēriTurēties pie mājas.
5.1.Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
PiemēriTurēties vienkopus.
5.2.Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
PiemēriTurēties pie tradīcijām.
6.Sakopojot spēkus, pārvarēt grūtības. Nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
PiemēriAnna vīra prombūtnes laikā patiešām bija turējusies slavējami. Jau otru pavasari bez viņa palīdzības iedēstījusi kartupeļus, iesējusi pāris sieku miežu un gādājusi arī par kurināmo.
6.1.Cīnoties nepadoties, neatkāpties.
PiemēriAr neizprotamu spīvumu vēl turējās Piektais latviešu strēlnieku varoņpulks, kurš savu rūdījumu bija guvis nesenajās kaujās pie Mazās Juglas.
6.2.Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Valdīties.
PiemēriIlzei krūtīs sāpes grauza un dedzināja, bet viņa turējās un negribēja stipri vaidēt, lai nebojātu ļaudīm nakts mieru.
7.Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības. Izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
PiemēriMeita turas lepna.
7.1.Būt pieņemamā (fiziskā) stāvoklī.
PiemēriArī vecais kalps Mārtiņš vēl turas taisni. Viņa augums gan ir izkaltis, viņa vaigi ir sausi un kaulaini,.. bet viņš vēl ir sīksts un ciets, kā neskaitāmus cilvēka mūžus zemē gulējis ozols.
Stabili vārdu savienojumiTurēties (arī būt) pie veselības.
7.2.Būt, palikt noteiktā (fizioloģiskā vai psihiskā) stāvoklī.
PiemēriVēl vienmēr turējāmies sirsnīgos draugos. Ziemas brīvlaikos un vasarās redzējāmies vai katru dienu.
8.Būt, pastāvēt kādu laiku.
PiemēriTradīcijas turas stipri.
8.1.Eksistēt, balstoties (uz ko).
PiemēriPagaidām turamies uz rudens kartupeļiem. Kad tie būs cauri, paliks tikai maize.
9.Veicot, darot (ko), atbilst noteiktām prasībām, neatpalikt no citiem. Veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu.
Piemēri«Ja tu skriešanā un jāšanā spētu turēties pirmais, tad uzvara mūsu,» Gunārs prātoja.
Stabili vārdu savienojumiTurēties (arī būt) līmenī. Turēties solī.
Stabili vārdu savienojumiDzīvība (retāk dvēsele) turas (kaulos). Nauda neturas (kabatā). Nauda turas (kabatā).
Avoti: 8. sējums