Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tūre
tūre -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Horeogrāfiskas norises daļa — noteiktu kustību, darbību kopums. Arī dejotāja apgrieziens.
Piemēri«Viņš labi dejo,» spriež Lisija, ar dejā pierastu soli ļaujoties nākamajai tūrei.
2.sar. Relatīvi nobeigta (darbības, norises) daļa, relatīvi nobeigts posms.
PiemēriDarboties tā [kuļmašīna] vēl darbojās, bet mašīnistam bailes turpināt - uz beigām gājis tā vien, tā vien. Diez vai nākošo tūri izturēs.
2.1.Spēles, sacensību posms.
Piemēri«Ja tik strauji ņemsim arī otrajā tūrē, daži paliks guļot uz laukuma.. Tempu vajag palēnināt..»
Avoti: 8. sējums