tureklis
tureklis -ļa, v.
1.Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu. Rokturis.
PiemēriPēkšņi gaitnieks pieskrēja pie durvīm, tās strauji atvērdams līdz sienai, tā ka dzelzs tureklis smagi atsitās kokā un dobji nodunēja..
- Pēkšņi gaitnieks pieskrēja pie durvīm, tās strauji atvērdams līdz sienai, tā ka dzelzs tureklis smagi atsitās kokā un dobji nodunēja..
- Drošākais [ugunsdzēsējs] kāpa pa dzelzs turekļiem gar skursteni..
1.1.Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
PiemēriIzkapts kāta tureklis.
- Izkapts kāta tureklis.
- Lietussarga tureklis.
- Viņš uzliek roku uz nākamās istabas durvju turekļa un acumirkli vilcinās.
- Arvīds turpināja airēt. Krišiņš strauji sagrieza stūres turekli uz kreiso.
2.Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
PiemēriCeļa smiltīs nokritis važiņu piekariņš - trīs slaidas bronzas plāksnītes pie kopīga turekļa.
- Ceļa smiltīs nokritis važiņu piekariņš - trīs slaidas bronzas plāksnītes pie kopīga turekļa.
- Ap milzīgo ozola zārku dzeltenas sveces lielos sudraba turekļos.
- Meta īgni nosviež klausuli tureklī.
Avoti: 8. sējums