turīgs
turīgs -ais; s. -a, -ā
turīgi apst.
1.Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
PiemēriTurīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kas ir saistīts ar labiem materiāliem apstākļiem, ar īpašumu, kurā ir samērā lielas materiālas vērtības (piemēram, par dzīvi, laikposmu).
PiemēriTurīgi dzīvot.
Avoti: 8. sējums