Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
turki
turki -u, v.
turks -a, v.
turciete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.dsk., v. Tauta, Turcijas pamatiedzīvotāji.
PiemēriTurku valoda.
2.arī vsk. Šīs tautas piederīgais.
PiemēriKā viņš [Otello] sodīja to turku, kas bija noziedzies pret Venēciju, tāpat viņš soda sevi..
Avoti: 8. sējums