paķert
paķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru; trans.
1.Strauji paņemt.
PiemēriPaķert maizes šķēli un aizskriet.
- Paķert maizes šķēli un aizskriet.
- Steigā nepaspēt paķert visu vajadzīgo.
- «Vai tu manis neklausīsi, resgali?» uzbudināts iesaucās tēvs, dusmās paķerdams siksnu.
- Ne domājis, ne spriedis, paķēru priedes sprunguli un tad laidu arī šim pa stilbiem.
- Mēteli viņa uzmeta vienkārši uz rokas, otrā paķēra somu un aizgāja.
1.1.pārn.; sar. Iegādāties, iegūt. Arī paņemt, parasti slepeni, neatļauti.
PiemēriIegriezties veikalā paķert kādu gardumu.
- Iegriezties veikalā paķert kādu gardumu.
- Vecie parādi jāmaksā, nodokļus piedzen, bet vieglā peļņa izgaisusi kā dūmi. Nekur vairs vieglāk nevar paķert lielāku kušķi naudas..
- ..līdzgājējs paķēra taksīti un gribēja aizvest mājās arī Egilu..
- ..šoreiz nevar darīt tā kā kādreiz ar mopēdiem - paķert un prom, izjūtot dīvaini patīkamas baiļu tirpas mugurā..
1.2.Strauji satvert (mutē) – par dzīvniekiem. Pakampt (2).
PiemēriMūris ir arī ļoti lielīgs suns... viņš paķer mutē lupatu un purina to, lielīdamies: «Redzi, kā es protu! Tu [kucēns] vis tā neproti.»
- Mūris ir arī ļoti lielīgs suns... viņš paķer mutē lupatu un purina to, lielīdamies: «Redzi, kā es protu! Tu [kucēns] vis tā neproti.»
- ..zirgi [kuļot] visu laiku skrien. Bet Maska tomēr pagūst skriedama izveicīgi paķert pa mutei kūlas [kuļamās labības] ar graudiem.
1.3.Strauji satvert, saņemt (aiz gala, malas), lai paceltu, virzītu, arī saturētu.
Piemēri..Lienai.. nobira divas tik pēkšņas asaras, ka viņa pat nepaguva paķert priekšauta stūri.
- ..Lienai.. nobira divas tik pēkšņas asaras, ka viņa pat nepaguva paķert priekšauta stūri.
- Divas jaunas meitas tūliņ smiedamās paķēra gultu aiz stūriem, sašūpoja to kā laivu..
- ..zirgs.. sāka iet, es paķēru grožus..
1.4.Strauji satvert (kādu, piemēram, aiz rokas), lai (to) noturētu, kur vestu, iesaistītu kādā darbībā. Paņemt (kādu, piemēram, kur līdzi).
PiemēriPaķert zēnu aiz rokas.
- Paķert zēnu aiz rokas.
- Paķert bērnu klēpī.
- ..uz klēts lieveņa [Saulītis] tikko nepaklupa, tikai Līzbete pamanījās paķert zem paduses un saturēt..
- Puisis paķer meitu un ķircinādamies apgriež jautri riņķī.
- «..varbūt viņš mani paķers uz bagāžnieka un aizvedīs.»
- Saimnieks jau otru reizi ieminējās Kadiķim, lai pa ceļam Kalaču Edvardu paķer līdzi.
1.5.pārn. Ieraut savā plūsmā (par parādībām dabā, parasti par vēju).
Piemēri..vējš paķer apvalku un panes vēl gabaliņu.
- ..vējš paķer apvalku un panes vēl gabaliņu.
- Ieskrēja vējš sētā, sagrieza putekļus virpulī, paķēra līdzi, kas pagadījās..
- «Dzintra, bēdz, saki, lai ļaudis iet mājās!» Tumsa, vējš paķēra saucienu, saplēsa un izsvaidīja naktī.
2.pareti Neilgu laiku, mazliet ķert, gūstīt, medīt.
PiemēriStārķis gribēja paķert vardes, kamēr pļāvēji tās vēl nav aizbaidījuši.
- Stārķis gribēja paķert vardes, kamēr pļāvēji tās vēl nav aizbaidījuši.
3.sar. Izzobot, izjokot (kādu). Pārbaudīt (kāda) asprātību, uztveri.
PiemēriVarbūt senais draudziņš grib mani vienkārši paķert, padzīt puiciskus jociņus? Protams, par studentu vienībām esmu dzirdējusi.. Taču nevar vienā pūtienā nesties uz Tālajiem Austrumiem.
- Varbūt senais draudziņš grib mani vienkārši paķert, padzīt puiciskus jociņus? Protams, par studentu vienībām esmu dzirdējusi.. Taču nevar vienā pūtienā nesties uz Tālajiem Austrumiem.
- ..neesmu atmetis iemīļoto paražu staigāt basām kājām, kur vien iespējams. Kaimiņu sievas allaž paķer, ka es laikam nespējot apavus nopelnīt.
Stabili vārdu savienojumiPaķert (arī pavilkt) uz zoba. Paķert uz jūtām. Paķert uz muļķa.
- Paķert (arī pavilkt) uz zoba — sar. Izzobot (kādu).
- Paķert uz jūtām — sar. Izmantot (kāda) jūtas, emocionālo attieksmi.
- Paķert uz muļķa — sar. Izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
Avoti: 6-1. sējums