paķerts
paķerts -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → paķert.
2.sar. Tāds, kam ir samērā nelieli psihiski traucējumi. Arī mazliet dīvains, nesaprātīgs.
PiemēriHelga vispār ir paķerta uz dažādām radībām. Dieviņ tētiņ, kādi spārnaini un četrkāji mums tikai nav bijuši!
Stabili vārdu savienojumiBūt paķertam (uz ko).
Avoti: 6-1. sējums