paķert
paķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru; trans.
1.Strauji paņemt.
PiemēriPaķert maizes šķēli un aizskriet.
1.1.pārn.; sar. Iegādāties, iegūt. Arī paņemt, parasti slepeni, neatļauti.
PiemēriIegriezties veikalā paķert kādu gardumu.
1.2.Strauji satvert (mutē) — par dzīvniekiem. Pakampt (2).
PiemēriMūris ir arī ļoti lielīgs suns... viņš paķer mutē lupatu un purina to, lielīdamies: «Redzi, kā es protu! Tu [kucēns] vis tā neproti.»
1.3.Strauji satvert, saņemt (aiz gala, malas), lai paceltu, virzītu, arī saturētu.
Piemēri..Lienai.. nobira divas tik pēkšņas asaras, ka viņa pat nepaguva paķert priekšauta stūri.
1.4.Strauji satvert (kādu, piemēram, aiz rokas), lai (to) noturētu, kur vestu, iesaistītu kādā darbībā. Paņemt (kādu, piemēram, kur līdzi).
PiemēriPaķert zēnu aiz rokas.
1.5.pārn. Ieraut savā plūsmā (par parādībām dabā, parasti par vēju).
Piemēri..vējš paķer apvalku un panes vēl gabaliņu.
2.pareti Neilgu laiku, mazliet ķert, gūstīt, medīt.
PiemēriStārķis gribēja paķert vardes, kamēr pļāvēji tās vēl nav aizbaidījuši.
3.sar. Izzobot, izjokot (kādu). Pārbaudīt (kāda) asprātību, uztveri.
PiemēriVarbūt senais draudziņš grib mani vienkārši paķert, padzīt puiciskus jociņus? Protams, par studentu vienībām esmu dzirdējusi.. Taču nevar vienā pūtienā nesties uz Tālajiem Austrumiem.
Stabili vārdu savienojumiPaķert (arī pavilkt) uz zoba. Paķert uz jūtām. Paķert uz muļķa.
Avoti: 6-1. sējums