nobremzēt
nobremzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Bremzējot apturēt (transportlīdzekli).
PiemēriNobremzēt automobili.
- Nobremzēt automobili.
- Nobremzēt lokomotīvi.
- Steps.. nobremzē mašīnu līdzās milicim - satiksmes regulētājam.
1.1.intrans.
PiemēriViņa uztrūkās, kad Juris nobremzēja. «Kas noticis? Atkal iestigām?»
- Viņa uztrūkās, kad Juris nobremzēja. «Kas noticis? Atkal iestigām?»
- Lizete pati sēž pie mašīnas stūres... Strauji nobremzējusi pie stāvas klinšu sienas, viņa aicina mūs izkāpt.
- Pabraucis garām, Fredis [šoferis] piegrieza malā un nobremzēja.
1.2.Bremzējot pārtraukt (transportlīdzekļa kustību).
Piemēri..kad Roberts Brūns paskatījās kompasā un pagrieza plostu uz austrumiem, viņš ar kājām centās nobremzēt plosta virzīšanos uz priekšu.
- ..kad Roberts Brūns paskatījās kompasā un pagrieza plostu uz austrumiem, viņš ar kājām centās nobremzēt plosta virzīšanos uz priekšu.
1.3.intrans. Tiekot bremzētam, apstāties (par transportlīdzekli).
PiemēriTrolejbuss nobremzē.
- Trolejbuss nobremzē.
- Autobuss nobremzē, atveras durvis. «Nu tad laimīgu ceļu..!»
- Izmisīgi izstiepu roku augšup, it kā vēlētos apturēt nevis auto, bet zemos mākoņus, un - tavu laimi! - mašīna nobremzēja.
Avoti: 5. sējums