patrulēt
patrulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupu).
Piemēri..trīs vīri ar šautenēm rokās un sarkanām lentām uz piedurknes pārbaudīja gājēju dokumentus, patrulēja apkārtējās ielās.
1.1.Būt tādam, ar ko karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
Piemēri..helikopteri uztur radiosakarus ar patrulējošām Valsts autoinspekcijas automašīnām un dežurantu..
Avoti: 6-1. sējums