Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
turēt
turēt turu, turi, tur, pag. turēju; trans.
1.Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras).
PiemēriTurēt sveci rokā.
  • Turēt sveci rokā.
  • Turēt grožus.
  • Turēt klēpī grozu.
  • Turēt uz ceļiem somu.
  • Turēt uz rokas bērnu.
  • Turēt uz muguras maisu.
  • Turēt padusē mapi.
  • Viņš.. rokā turēja lielu, dzeltenu ādas čemodānu.
  • ..tīros graudus ar liekšķeri beram siekā, un es turu maisu, lai ērtāk izbērt sieku.
  • ..piepeši viņa manīja, ka Mālnieks viņas roku turēja savā.
Stabili vārdu savienojumiAugstu turēt (kā) karogu.
1.1.Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties. Panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli.
PiemēriTurēt pie rokas bērnu.
  • Turēt pie rokas bērnu.
  • Turēt aiz saites suni.
Stabili vārdu savienojumiTurēt grožos.
  • Turēt grožos idioma — Turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties. Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
PiemēriMelnis negrib stāties, pat jaunā saimnieka dzelžaino roku turēts..
  • Melnis negrib stāties, pat jaunā saimnieka dzelžaino roku turēts..
  • Saulainās dienās viņš valkāja tikai īsas.. bikšeles, tās turēja pāri sīkajiem pleciem pārmestas lences.
  • Pārplēsis grauda čaulu, Asns laužas pret sauli. Grauds vairs netiek nekur - Saknes to zemē tur.
1.3.Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli. Būt par balstu, pamatu (kam).
PiemēriSērsna no rītiem turēja virsū ij ragavas, ij zirgu, tālab vīri no rītiem veda mājās vakarpusēs sacirsto malku.
  • Sērsna no rītiem turēja virsū ij ragavas, ij zirgu, tālab vīri no rītiem veda mājās vakarpusēs sacirsto malku.
  • Pa labi saskatāma pāļu rinda, kas turēs siltumvadus.
2.Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
PiemēriTurēt ķermeni taisni.
  • Turēt ķermeni taisni.
  • Turēt rokas klēpī.
  • Turēt rokas kabatās.
  • Turēt plaukstu mutei priekšā.
  • Dzīves 2. mēnesī bērns sāk turēt galvu..
  • Māte, rokas zem priekšauta turēdama, apstājās pie galda.
  • Aizmigt tomēr nevarēja, lai gan viņš turēja acis ciet un mēģināja sevi pārliecināt, ka miegs tūliņ, tūliņ būs klāt.
  • ..kad zvejnieki piestāja malā, viņš [kaķis], klusi ņaudēdams, staigāja tēvam apkārt, uzmeta kupri un turēja asti stāvus gaisā.
Stabili vārdu savienojumiRokas klēpī turēt (arī likt u. tml.).
3.Likt (kādam) atrasties (kādā stāvoklī, vielā, vidē).
PiemēriTurēt arestēto apsardzībā.
  • Turēt arestēto apsardzībā.
  • Ošleju saimnieci nākamajā svētdienā dievvārdu laikā turēja pie baznīcas siekstā, pēc tam pēra ar rīkstēm.
  • «..nebēdājieties, bez vajadzības slimnīcā neturēsim.»
  • Viga: Nevar taču cilvēku turēt cietumā tikai tāpēc, ka viņš nespēj pierādīt, ka nav vainīgs.
Stabili vārdu savienojumiTurēt vīru zem tupeles.
3.1.Panākt, ka (dzīvnieks) atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
PiemēriTurēt aitas kūtī.
  • Turēt aitas kūtī.
  • Turēt govis pa nakti laukā.
  • Turot suni dzīvoklī, tam ierādāma speciāla vieta.
  • Zosis var turēt nelielos iežogojumos..
3.2.Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktos apstākļos).
Piemēri«Baidos, vai arī mājā nav kas noticis. Visu ciemu viņi turēja zem ložmetēju uguns.»
  • «Baidos, vai arī mājā nav kas noticis. Visu ciemu viņi turēja zem ložmetēju uguns.»
4.Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
PiemēriTurēt durvis atvērtas.
  • Turēt durvis atvērtas.
  • Turēt logus vaļā.
  • Turēt ieroci gatavībā.
  • Turēt produktus aukstumā.
  • Džesija no mājas atnesa kristāla vāzi un arvien tanī turēja skaistas un vāzei piemērotas rozes vai neļķes.
  • Ķirbjus pat istabā var turēt 4-5 mēnešus, tikai tie nedrīkst pieskarties cits citam..
  • «Lopu pulveri vienmēr vajag turēt mājās,» viņa lietišķi sacīja.
  • «Viņš [kucēns] tak, muļķītis, nezināja, kā uzvesties. Te peļķīte, tur peļķīte. Turi tik pie rokas tīru lupatu...»
Stabili vārdu savienojumiTurēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra.
4.1.Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
PiemēriSibilla: Kāpēc jūs neturat savā veikalā līgavas tērpus?
  • Sibilla: Kāpēc jūs neturat savā veikalā līgavas tērpus?
  • Gadiem mēs gājām pie Segliņa.. tāpēc, ka Segliņa bode bija tepat uz nākamās ielas stūra, un tāpēc, ka prece, kuru viņš turēja, nebija no sliktākajām.
  • Slavenais Stukmaņa Kenna pomerancis [pomeranču liķieris] tik dārgs, ka [krodzinieks] Rauda to nemaz neturēja.
4.2.Glabāt (atmiņā, apziņā).
PiemēriKādu laiku turēju šo sarunu atmiņā. Pēc tam piemirsu un atcerējos atkal pēc pieciem gadiem..
  • Kādu laiku turēju šo sarunu atmiņā. Pēc tam piemirsu un atcerējos atkal pēc pieciem gadiem..
  • Ai, kā man bij piesacīts neiet uz kaimiņu ganiem. Es to turēju prātā, negāju, cietos..
  • Viņš bij turējis prātā līdzību, kurā stāstīts par saules un vētras derību..
5.Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā. Pārzināt, vadīt (īpašumu).
PiemēriTurēt lauku mājas.
  • Turēt lauku mājas.
  • Turēt akcijas.
  • Turēt ķīlu.
  • Pirms kara viņš bija turējis viesnīcu, uzpircis linus un vadījis nelielu augļūdeņu iestādi.
  • Pieredze vairojās un līdz ar to pārliecība, ka nekādu kārtīgu pansiju Inciemā nevarēja turēt.
  • «Kāds nu Eisakam vispār bija veikals!» vecāmāte teica kā no augšas. «Piparbodīte. Paši ar sievu turēja...»
5.1.Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
PiemēriTurēt zosis.
  • Turēt zosis.
  • Turēt terārijos rāpuļus.
  • Pirms kara saimnieks turējis kādas desmit piecpadsmit govis, pāris zirgu, cūkas, aitas, jaunlopus..
  • ..viņi ar sievu nosprieda, ka līdz šim bijuši gaužām nolaidīgi, neturēdami putnus, kas taču varēja ienest dažu labu kapeiku.
  • ..tagad jau suņus turēt esot modē..
5.2.Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.
PiemēriTurēt kalponi.
  • Turēt kalponi.
  • Turēt aukli.
  • No sākuma gan turēja meitu, bet, kad Marija paaugās, lūkoja izspiesties paši vien..
  • Sulaini šis fabrikants neturēja, viesībās apkalpi pieņēma no Švarca.
5.3.Ļaut (kādam) dzīvot, uzturēties pie sevis.
PiemēriTrīne:.. tā [Kate] tika turēta nevis kā saimnieku audžu meita, bet itin kā kad būtu viņu pašu bērns.
  • Trīne:.. tā [Kate] tika turēta nevis kā saimnieku audžu meita, bet itin kā kad būtu viņu pašu bērns.
6.Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu). Virzīties (noteiktā virzienā) – par transportlīdzekli. Vadīt (transportlīdzekli, darbarīku u. tml.) noteiktā virzienā.
PiemēriTurēt laivu vairāk pa labi.
  • Turēt laivu vairāk pa labi.
  • Šais mirkļos vīrs pie stūres nevar darīt neko citu kā skatīties un ar visiem spēkiem turēt kuģa priekšgalu pretī vilnim.
  • ..turot kursu uz Rīgu, franču tvaikonis.. ātri attālinās.
  • ..zirgs man pieder.. Pieder, bet.. es nezinu, vai viņš prot vagu turēt..
6.1.intrans.
Piemēri«Tā turēt!» atskan komanda no kapteiņa tiltiņa. «Tā turēt!» skaļi atsaucas pie stūres rata.
  • «Tā turēt!» atskan komanda no kapteiņa tiltiņa. «Tā turēt!» skaļi atsaucas pie stūres rata.
7.Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom. Neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
PiemēriIeva vēl gan turēja un turēja Trīni, kamēr galu galā tak atlaida, pati viešņu kādu gabalu pavadīdama.
  • Ieva vēl gan turēja un turēja Trīni, kamēr galu galā tak atlaida, pati viešņu kādu gabalu pavadīdama.
  • Kristaps gribēja apprecēties. Nekas taču neturēja - abi brīvi cilvēki, arī mīlestība pietiekami pārbaudīta grūtās dienās.
7.1.Pakļaut (kādu) savai ietekmei tā, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas.
PiemēriEs pazinu arī ķēniņmeitu, ko velns turēja savā varā un ko Arājdēlam vajadzēja atpestīt..
  • Es pazinu arī ķēniņmeitu, ko velns turēja savā varā un ko Arājdēlam vajadzēja atpestīt..
  • pārn. Večuka skatiens mani turēja savā varā.
7.2.Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
PiemēriTīri apģērbtus viņa turēja savus bērnus, ar dziesmām tos iemidzinādama un ar dziesmām uzceldama..
  • Tīri apģērbtus viņa turēja savus bērnus, ar dziesmām tos iemidzinādama un ar dziesmām uzceldama..
  • Trinaitis: Karalis grib, lai viņa kalpus tur tā, ka tie neaizmirst drebēt.
  • ..sīkražotāju intereses spiedīs viņus turēt valsti pastāvīgā sasprindzinājumā..
  • ..pavadoņu uztveršanas aparatūra turēs radiokontrolē praktiski visu zemeslodes virsmu.
7.3.Saistīt (piemēram, cilvēkus, parādības, citu ar citu).
PiemēriArī naidošanās karstumā, visasākajos sarūgtinājuma brīžos kaut kāda tuvības saikne tomēr palika, kas brāļus joprojām turēja vienu pie otra.
  • Arī naidošanās karstumā, visasākajos sarūgtinājuma brīžos kaut kāda tuvības saikne tomēr palika, kas brāļus joprojām turēja vienu pie otra.
  • Viņu pārsteidza cieša sakarība, kas visas lietas turēja citu pie citas kā piesietas desmit saitēm.
  • ..vienīgā saite, kas viņu vēl turēja pie dzīves, bija Paulis.
8.Spēt veikt (piemēram, noteiktu darbu, tā daudzumu). Spēt pārvarēt (piemēram, ko nelabvēlīgu).
Piemēri..Jānim nebija veselības, nevarēja smago lauku darbu turēt.
  • ..Jānim nebija veselības, nevarēja smago lauku darbu turēt.
  • ..visgrūtāk klājas viesu komandai, tai ir ko turēt - gan pretinieku lavīnveida uzbrukumus, gan tribīņu psiholoģisko spiedienu.
8.1.intrans.
Piemēri..darbs turpinājās līdz vēlam vakaram. Ojārs dūšīgi turēja līdz galam.
  • ..darbs turpinājās līdz vēlam vakaram. Ojārs dūšīgi turēja līdz galam.
  • «Ko dzer, ja nevar turēt,» pārējie septītās grupas zēni otrā dienā.. pārmeta.
8.2.intrans. Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) – parasti par priekšmetiem.
PiemēriDrīz vien ilkss ir salabota. «Nez vai turēs?» šaubīdamies ieminos. - «Turēs. Tikpat kā jauna...»
  • Drīz vien ilkss ir salabota. «Nez vai turēs?» šaubīdamies ieminos. - «Turēs. Tikpat kā jauna...»
8.3.Nelaist sev cauri (piemēram, siltumu, mitrumu).
PiemēriViņš jutās apmierināts, lai gan strādāja ar slapju muguru un slapjām kājām - vecās kurpes neturēja mitrumu un jaunās viņš taupīja skolai.
  • Viņš jutās apmierināts, lai gan strādāja ar slapju muguru un slapjām kājām - vecās kurpes neturēja mitrumu un jaunās viņš taupīja skolai.
  • Sienām vēsums velk cauri, Un jumts labi lietu netur.
9.Uzskatīt, atzīt (par ko).
PiemēriTurēt grāmatu par vajadzīgu.
  • Turēt grāmatu par vajadzīgu.
  • Turēt darbu par pienākumu.
  • Turēt kaimiņu par zagli.
  • Viss dzīves saturs Mārtiņam līdz šim bijis tas, ka viņu tur par pirmo puisi pagastā, apbrīno un liela.
  • Desmit un divpadsmit tūkstoši! Kas tā bija par milzīgu naudu! Par tik bagātu Mālnieku neviens neturēja.
  • Turēdams cilvēkus labākus, nekā viņi tiešām ir, tapsi dažu labu reiz [reizi] pievilts..
Stabili vārdu savienojumiTurēt zem sava goda.
  • Turēt zem sava goda idioma — sar. Uzskatīt par neatbilstošu saviem morālajiem uzskatiem, savai morālajai stājai.
9.1.Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
PiemēriVecās paražas Robežniekos vienmēr turētas svētas un mīļas..
  • Vecās paražas Robežniekos vienmēr turētas svētas un mīļas..
  • «Cilvēks, kas pats nav iegādājies ne galdu, ne krēslu, ne gultu, neprot arī sveša mantu vērtē turēt.»
  • ..parlamentā cieņā netiks turēta kompromisa meklēšanas māksla.
  • ..kopš bērna kājām esmu mācīts, ka akas ir godā turamas.
Stabili vārdu savienojumiTurēt cieņā (arī godā).
10.sar. Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
PiemēriNekad un nekāda naida uz viņu neesmu turējis.
  • Nekad un nekāda naida uz viņu neesmu turējis.
Stabili vārdu savienojumiTurēt dusmas (uz kādu). Turēt naidu.
10.1.Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
PiemēriŠur tur kāds rīstījās, turēdams smieklus, dažs vairs nespēja valdīties un smējās, iespiedis muti spilvenā.
  • Šur tur kāds rīstījās, turēdams smieklus, dažs vairs nespēja valdīties un smējās, iespiedis muti spilvenā.
11.novec. Piedalīties (pasākumā, darbībā u. tml.). Rīkot, arī veikt (pasākumu, darbību u. tml.).
Piemēri«Saleniek, jums ir jātur eksāmens uz otro klasi.»
  • «Saleniek, jums ir jātur eksāmens uz otro klasi.»
  • Vienīgi māte, es un sētas suns turējām mājas sardzi.
  • Jāņu kalniņš ir dabūjis savu nosaukumu no tā, ka katru gadu tur Jāņi turēti.
  • ..viņš runā uz sapulcētajiem, rokas pāri tiem pacēlis, gluži tāpat kā to darīja mācītājs savā Rindas baznīcā, kad dievkalpojumu turēja.
12.novec. Runāt (parasti samērā plašu tekstu).
Piemēri..ģimnāzijas skolotājs Padegs populārā biedrības namā turēja priekšlasījumu par banku nozīmi modernā kapitālistiskā saimniecības un rūpniecības dzīvē.
  • ..ģimnāzijas skolotājs Padegs populārā biedrības namā turēja priekšlasījumu par banku nozīmi modernā kapitālistiskā saimniecības un rūpniecības dzīvē.
  • Zandbergs to pateica tādā stilā, it kā viņš turētu runu kādā diplomātu banketā.
Stabili vārdu savienojumiTurēt runu. Turēt sprediķi.
12.1.Runāt, arī dziedāt (noteiktā veidā, ar noteiktu skanējumu).
Piemēri«Piesēstiet, kaimiņ,» viņš stostījās, pūlēdamies balsi turēt siltu un mierīgu.
  • «Piesēstiet, kaimiņ,» viņš stostījās, pūlēdamies balsi turēt siltu un mierīgu.
  • Tie vīri.. savu lietu prata - droši turēja balsis, jauki izlocīja meldiņus..
  • pārn. ..bij dzirdams tirgus jauktā kora koncerts, kur vērši turēja basu, zirgi tenoru..
Stabili vārdu savienojumiNervi netur (arī uzdod). Turēt (arī glabāt) slepenībā (arī slepeni, noslēpumā).
Avoti: 8. sējums