Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
smērēties
smērēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
1.Ziesties (piemēram, ar ziedi, krēmu u. tml.).
PiemēriSmērēties ar krēmu.
  • Smērēties ar krēmu.
2.Kļūt netīram, traipīties.
PiemēriDrēbes smērējas.
  • Drēbes smērējas.
2.1.Darīt sevi netīru.
PiemēriBērns smērējas ar māliem.
  • Bērns smērējas ar māliem.
2.2.pārn. Nodarboties ar ko nepatīkamu, neizdevīgu, arī piedalīties nepatīkama, neizdevīgā pasākumā.
PiemēriBrīviņš plati atmeta ar roku. «Nav vērts smērēties! Lai sūdz, ko viņš man var padarīti»
  • Brīviņš plati atmeta ar roku. «Nav vērts smērēties! Lai sūdz, ko viņš man var padarīti»
3.Būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus.
PiemēriSvaigi krāsota siena smērējas.
  • Svaigi krāsota siena smērējas.
Avoti: 7-2. sējums