Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
smērējums
smērējums -a, v.; sar.
1.parasti vsk. Paveikita darbība, rezultāts → smērēt1.
PiemēriVisapkārt sportisti un - meklējumi. Jāatrod, labākais slēpju smērējums, jāpakonsultējas ar kolēģiem.
2.niev. Nemākulīgi, neprofesionāli izpildīts darbs, parasti attēls, teksts.
PiemēriMierīgās, rāmās ainavas, kas skatītas mākslas salonos, viņai tagad likās bērnišķīgi smērējumi, kurus uztriepis uz audekla cilvēks, kam nav ko teikt, jo tas nekā nav izcietis.
Avoti: 7-2. sējums