Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
smerčs
smerčs -a, v.
Spēcīgs, postošs atmosfēras stabveida virpulis, kas piltuvveidīgi rodas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsai.
PiemēriMākoņa virzienā smerča diametrs parasti palielinās, un tas atgādina izliektu konusu, kura virsotne vērsta pret zemi.
Avoti: 7-2. sējums