smelties
smelties smeļos, smelies, smeļas, pag. smēlos; refl.
1.Refl. → smelt1. Tikt smeltam.
PiemēriAkā ūdens nokritās tā, ka visa kārts līdz vindai jāsabāž iekšā, kad gadījās veļas mazgājamā diena, vakarā jau tīri balts smēlās spainī.
Stabili vārdu savienojumiŪdens smeļas (arī kāpj, nāk) mutē.
1.1.Ieplūstot (priekšmetā), pildīt (to), parasti nevēlami (par ko šķidru).
PiemēriLaivā smeļas ūdens.
1.2.trans.; pārn. Gūt sev (piemēram, spējas, spēku), arī rast sev (ierosmi, idejas).
PiemēriĢirts vienmēr sajuta māti sev blakus, smēlās no viņas spēkus un izturību, un viņai tās pietika viņiem abiem.
Avoti: 7-2. sējums