Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
smelgt
smelgt parasti 3. pers., smeldz, pag. smeldza; intrans.
1.Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
PiemēriMuskuļi smeldz.
2.Izraisīt nomācošu, samērā vāju emocionālu stāvokli. Būt nomācošam, samērā vājam (par psihisku stāvokli).
PiemēriDidzis gāja, neko neredzēdams. Krūtīs smeldza skaudrs, nepelnīts aizvainojums.
Stabili vārdu savienojumiSirds smeldz.
3.Skumji skanēt (parasti par mūzikas instrumentiem).
PiemēriDūc misiņa taures. Smeldz vijoļu stīgas.
Avoti: 7-2. sējums