Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
smērmanis
smērmanis -ņa, v.
smērmane -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.; niev.
Cilvēks, kas nemākulīgi, neprofesionāli glezno, arī raksta.
Piemēri«Ticiet, Ūka, mākslinieks krāsas vērtību zina.» - «Ne katrs. Ir tādi smērmaņi, kas ķellējas, ka tu ne gudrs netiksi, vai tur plīvo karogs vai vecenes brunči.»
Avoti: 7-2. sējums