sperties
sperties speros, speries, speras, pag. spēros; refl.
1.Vairākkārt spert vienam otru, citam citu.
Piemēri«Saimniek, kumeļus! Kumeļus sargājiet! Vaļā pasprukuši, velni, speras, ka blīkšķ vien!»
- «Saimniek, kumeļus! Kumeļus sargājiet! Vaļā pasprukuši, velni, speras, ka blīkšķ vien!»
- Ak, kas te bija zirgu!.. viegli aizkaitināmie kaukāziešu bēri zviedza, kodās un spērās..
1.1.Vairākkārt spert kādam, kam.
PiemēriMaksiļo.. ar abām rokām saķēra suni aiz rīkles. Suns atkrita atmuguriski atpakaļ un, sperdamies ar pakaļējām kājām, centās atsvabināties.
- Maksiļo.. ar abām rokām saķēra suni aiz rīkles. Suns atkrita atmuguriski atpakaļ un, sperdamies ar pakaļējām kājām, centās atsvabināties.
- «Tu labāk turi muti,» Vīranauda draudīgi ierūcās. «Vispirms kliedz kā puika par kādiem tur - tfi tu! - dārgumiem, tad speras kā kumeļš... Papriekš tev pa galvu vajag sadot, un tad padomāsim, ko tālāk...»
1.2.Spārdīties (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriIzsmeltās zivis, tik lielās, kā mazās, spērās un lēkāja pa ledu.
- Izsmeltās zivis, tik lielās, kā mazās, spērās un lēkāja pa ledu.
- Velti viss! Kā ķer, tā kriti, un zem segas esi pats... Peries, speries labu bridi - gandrīz brēciens pasprūk plats.
1.3.pārn.; sar. Parasti savienojumā «sperties pretī», «sperties pretim»: pretoties, nepiekrist kādam.
Piemēri«Jūs jau gribat, lai es aizveru acis un neredzu nejēdzības,» es speros pretī. «Pirmīt pat negribējāt runāt...»
- «Jūs jau gribat, lai es aizveru acis un neredzu nejēdzības,» es speros pretī. «Pirmīt pat negribējāt runāt...»
- Viņš [mirējs] gan smīn, kā visi ļaunie un neticīgie, spītēdamies un [nāvei] pretim sperdamies..
2.parasti 3. pers.; reti Tikt veidotam (par soļiem).
PiemēriLiena līdz istabai pagalam nolaistīja kājas, soļi spērās mežģīdamies, nēsās [nēši] šjuka no pleca.
- Liena līdz istabai pagalam nolaistīja kājas, soļi spērās mežģīdamies, nēsās [nēši] šjuka no pleca.
3.sar. Ātri iet, arī skriet. Spert (5).
PiemēriKo darīt? Pagrabā ilgi palikt nevar. Speršos ārā, kas būs - būs.
- Ko darīt? Pagrabā ilgi palikt nevar. Speršos ārā, kas būs - būs.
- Es pielēcu kājās un spēros uz durvīm. Edgars joprojām sēdēja un kaut ko domāja.
- Nu tik sākās braukšana! Zirgs saprata, ka uz ceļa klajā laukā viņš var atvilkt elpu, bet gar mājām jāsperas, ko kājas nes...
Avoti: 7-2. sējums