spert
spert speru, sper, sper, pag. spēru.
1.intrans. Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
Piemēri..kad jākaro, jākaro, bet zirgā man nepatiktos. Šie radījumi koda, spēra, kārpījās..
1.1.trans. Sitot ar strauju kājas kustību, virzīt (ko).
Piemēri..puikas jau klāt, sper bumbu pa dubļiem, ka melnas šļakatas vien lec.
1.2.pārn. Sist (par kāju).
PiemēriTad kāja, kuru Klaass nupat bij aizskāris, saliecās asā leņķī un spēra.
1.3.Strauji, spēcīgi likt kāju (pret zemi, grīdu u. tml.).
PiemēriPa vaļējām durvīm bij ienācis arī Duksis. Aitas to ņēma ļaunā un gandrīz visas spēra ar priekškājām pret zemi..
1.4.trans.
PiemēriSist kāju pret grīdu.
2.parasti 3. pers.; intrans. Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni). Izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
Piemēri..pienāca vēl aizelsies Oliņa otrs puisis,.. kurš siena pļavā, zibenim sperot, meta krustu.
3.trans.; sar. Strauji virzīt (piemēram, mest, celt).
PiemēriPacēlām kristāla kausus ar šampanieti par otro lidojumu un izdzēruši spērām tos pret zemi.
4.trans. Savienojumā «spert soli», «spert soļus»: pārvietojoties veidot soli, soļus.
PiemēriDāvīds spēra platu soli mums pretī, pacēla Rasmu kā salmu kūli un viegli nesa uz māju.
Stabili vārdu savienojumiNespert (ne) soli (arī soļa). Spert pirmo soli.
4.1.Savienojumā «spert kāju»: pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
PiemēriKur (vien) kāju sper - visur.
Stabili vārdu savienojumiSpert (arī celt sar.) (savu) kāju (arī kājas).
5.intrans.; sar. Ātri iet, arī skriet. Sperties (3).
PiemēriViņi [zēni] tikai drāza. «Jurka,» elsdams izgrūda Gusts, «spersim pāri rudens arumiem un tad tieši uz lielceļa...»
6.trans.; sar. Teikt, parasti pēkšņi (dusmās, īgnumā u. tml.).
PiemēriVecais Ķimelis neprasīja vārdu un turpat no vietas spēra vaļā: «Nebaidies par cilvēkiem, mums ir kur ielīst. Bet lopi - tā pavisam cita darīšana.»
6.1.intrans.
Piemēri«Protams, tam pašlaik nav nekādas nozīmes, bet...» - «Sper tik vaļā!» - «Redzi, es gluži nejauši no skolotājas Podnieces uzzināju, kā sauc to... to nodevēju...»
7.trans.; sar. Zagt.
Piemēri«Viens fermā sper pienu,» viņa atkal ierunājās. «Tu neesi neko manījusi?»
7.1.intrans.
Piemēri«Gribas kaut ko smalkāku [dārgāku automobili]. Ja jau spert, tad spert, vai ne? Ja jau tupinās, lai vismaz zinu, par ko!»
Stabili vārdu savienojumiLausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā). Nav kur kāju (arī soli) spert (arī likt).
Avoti: 7-2. sējums