Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
spert
spert speru, sper, sper, pag. spēru.
1.intrans. Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
Piemēri..kad jākaro, jākaro, bet zirgā man nepatiktos. Šie radījumi koda, spēra, kārpījās..
  • ..kad jākaro, jākaro, bet zirgā man nepatiktos. Šie radījumi koda, spēra, kārpījās..
  • Kad es viņa dūres stingri satvēru, viņš nevarīgās dusmās spēra man ar kājām.
  • ..govs.. sper pa slauceni, kad slauc to sveša slaucēja..
1.1.trans. Sitot ar strauju kājas kustību, virzīt (ko).
Piemēri..puikas jau klāt, sper bumbu pa dubļiem, ka melnas šļakatas vien lec.
  • ..puikas jau klāt, sper bumbu pa dubļiem, ka melnas šļakatas vien lec.
  • Kājām spēru kalpa puisi Nost no tēva namdurvīm..
1.2.pārn. Sist (par kāju).
PiemēriTad kāja, kuru Klaass nupat bij aizskāris, saliecās asā leņķī un spēra.
  • Tad kāja, kuru Klaass nupat bij aizskāris, saliecās asā leņķī un spēra.
1.3.Strauji, spēcīgi likt kāju (pret zemi, grīdu u. tml.).
PiemēriPa vaļējām durvīm bij ienācis arī Duksis. Aitas to ņēma ļaunā un gandrīz visas spēra ar priekškājām pret zemi..
  • Pa vaļējām durvīm bij ienācis arī Duksis. Aitas to ņēma ļaunā un gandrīz visas spēra ar priekškājām pret zemi..
1.4.trans.
PiemēriSist kāju pret grīdu.
  • Sist kāju pret grīdu.
2.parasti 3. pers.; intrans. Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni). Izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
Piemēri..pienāca vēl aizelsies Oliņa otrs puisis,.. kurš siena pļavā, zibenim sperot, meta krustu.
  • ..pienāca vēl aizelsies Oliņa otrs puisis,.. kurš siena pļavā, zibenim sperot, meta krustu.
  • ..Un zibeņi jumtos sper..
  • ..lietus sāka gāzt kā ar spaiņiem. Pērkons spēra.. gandrīz bez pārtraukuma.
3.trans.; sar. Strauji virzīt (piemēram, mest, celt).
PiemēriPacēlām kristāla kausus ar šampanieti par otro lidojumu un izdzēruši spērām tos pret zemi.
  • Pacēlām kristāla kausus ar šampanieti par otro lidojumu un izdzēruši spērām tos pret zemi.
  • Kādreiz kalējs pielika mani pie plēšu pūšanas, turēdams ēzē dzelzi lūškās, lai tad spertu to uz laktas un ar lielo āmuru gāztu virsū..
  • «Es vairāk nekā,» turpināja stāstu jaunā sieva, «ķēru spaini ar ūdeni un spēru pāri sētai.» - «Nolēja mani ar ūdeni un ar kaunu,» atzinās Fricis..
  • pārn. Cilvēki to [satīru un grotesku] gaidīt gaida, bet mēs aiz muļķīgas patmīlības.. un pašiemīlēšanās ārkārtīgi saudzējam pašmāju neliešus un nebūšanas. Uzreiz tiek sperts darbā «īstenības nomelnošanas» trafarets, amatu autoritātes aizsarglīdzekļi.
4.trans. Savienojumā «spert soli», «spert soļus»: pārvietojoties veidot soli, soļus.
PiemēriDāvīds spēra platu soli mums pretī, pacēla Rasmu kā salmu kūli un viegli nesa uz māju.
  • Dāvīds spēra platu soli mums pretī, pacēla Rasmu kā salmu kūli un viegli nesa uz māju.
  • Viņa piecēlās kājās, spēra dažus soļus, bet būtu pakritusi, ja es nesaturētu.
  • Melnis šaubījās... Beidzot lēni pacēla priekškāju, izstiepa kaklu, tad pacēla pakaļējo un spēra pirmo soli.
  • pārn. Kājas atkal spēja spert soli un nest spēcīgo, smagnējo, neizsmeļamas labsirdības pilno vīru.
  • pārn. Tagadnē - pagātni just, Soli uz nākotni spert.
  • pārn. Lielais solis no Jurģiem uz Jurģiem bij sperts, un varēja sākties sīkās gaitas.
  • Bēgt projām, lūgt mātes piedošanu un šurp nekad vairs nespert ne soli!
Stabili vārdu savienojumiNespert (ne) soli (arī soļa). Spert pirmo soli.
4.1.Savienojumā «spert kāju»: pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
PiemēriKur (vien) kāju sper - visur.
  • Kur (vien) kāju sper - visur.
  • Pagāju divus soļus, bet, tiklīdz spēru kāju, - liekas, ka grīda ļodzītos.
  • ..viņš sper kāju uz verandas pakāpiena..
  • Atkusnis. Ūdens pavīd netīrām acīm, kur kāju sper.
Stabili vārdu savienojumiSpert (arī celt sar.) (savu) kāju (arī kājas).
5.intrans.; sar. Ātri iet, arī skriet. Sperties (3).
PiemēriViņi [zēni] tikai drāza. «Jurka,» elsdams izgrūda Gusts, «spersim pāri rudens arumiem un tad tieši uz lielceļa...»
  • Viņi [zēni] tikai drāza. «Jurka,» elsdams izgrūda Gusts, «spersim pāri rudens arumiem un tad tieši uz lielceļa...»
6.trans.; sar. Teikt, parasti pēkšņi (dusmās, īgnumā u. tml.).
PiemēriVecais Ķimelis neprasīja vārdu un turpat no vietas spēra vaļā: «Nebaidies par cilvēkiem, mums ir kur ielīst. Bet lopi - tā pavisam cita darīšana.»
  • Vecais Ķimelis neprasīja vārdu un turpat no vietas spēra vaļā: «Nebaidies par cilvēkiem, mums ir kur ielīst. Bet lopi - tā pavisam cita darīšana.»
  • ..viņa pacēla skatienu no kartupeļa un spēra vaļā to, kas sakrājies uz sirds.
  • ..māte sper pretī savai oponentei: «Ņem viņus šovakar pat! Visus manus puikas! Ej pa gaisu ar viņiem.»
6.1.intrans.
Piemēri«Protams, tam pašlaik nav nekādas nozīmes, bet...» - «Sper tik vaļā!» - «Redzi, es gluži nejauši no skolotājas Podnieces uzzināju, kā sauc to... to nodevēju...»
  • «Protams, tam pašlaik nav nekādas nozīmes, bet...» - «Sper tik vaļā!» - «Redzi, es gluži nejauši no skolotājas Podnieces uzzināju, kā sauc to... to nodevēju...»
7.trans.; sar. Zagt.
Piemēri«Viens fermā sper pienu,» viņa atkal ierunājās. «Tu neesi neko manījusi?»
  • «Viens fermā sper pienu,» viņa atkal ierunājās. «Tu neesi neko manījusi?»
7.1.intrans.
Piemēri«Gribas kaut ko smalkāku [dārgāku automobili]. Ja jau spert, tad spert, vai ne? Ja jau tupinās, lai vismaz zinu, par ko!»
  • «Gribas kaut ko smalkāku [dārgāku automobili]. Ja jau spert, tad spert, vai ne? Ja jau tupinās, lai vismaz zinu, par ko!»
Stabili vārdu savienojumiLausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā). Nav kur kāju (arī soli) spert (arī likt).
Avoti: 7-2. sējums