spicēt
spicēt -ēju, -ē, pag. -ēju; trans.; savienojumā "spicēt ausis"; sar.
1.Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem). Smailēt (1).
PiemēriBet jau mostas Un spicē ausis savās migās suņi.
1.1.Uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem).
PiemēriInženieris Jānis sarunā nepiedalās, tāpēc viņš redz, ko strīdinieki nepamana: ļaudis pie blakusgaldiņiem spicē ausis.., skatās, ka priekšsēdētāja ar galveno agronomu ecējas.
Avoti: 7-2. sējums