spička
spička -as, s.; novec.
1.Sērkociņš.
Piemēri..viņš nospļāvās, izvilka pīpi, uzpīpēja un nodzēsa spičku rūpīgi ar pirkstiem.
- ..viņš nospļāvās, izvilka pīpi, uzpīpēja un nodzēsa spičku rūpīgi ar pirkstiem.
- «Parunājam, parunājam, bet viņš nepērk pat spičkas, ar ko pīpi aizdegt. Viss jādod man!»
- «Ek, pielaist tik spičku, un uzreiz viss būtu liesmās!»
1.1.pārn. Tas, kas ir viegli veicams, izdarāms.
Piemēri«Man tādas runas rakstīt ir tīrā spička.»
- «Man tādas runas rakstīt ir tīrā spička.»
1.2.pārn. Tas, kas ir mazs, arī nenozīmīgs.
PiemēriBet augumā [meitene] salīdzinājumā ar mums, puikām, tīrā spička. Un tomēr ņipra, kustīga, īsta ūdenszālīte.
- Bet augumā [meitene] salīdzinājumā ar mums, puikām, tīrā spička. Un tomēr ņipra, kustīga, īsta ūdenszālīte.
Avoti: 7-2. sējums