spīdīgs
spīdīgs -ais; s. -a, -ā
spīdīgi apst.
Tāds, kas spīd (1).
PiemēriSpīdīgas dzirksteles.
- Spīdīgas dzirksteles.
- Spīdīgas pogas.
- Spīdīgais zīds.
- ..šķita - manīju pazibam pat spīdīgus auskarus un pārāk melni notrieptas uzacis.
- Centis novelk vateni. Tas ir efektīgs apģērba gabals - ar spīdīgu neilona virsdrēbi..
- Viņš ir spēcīgs, bārdains večuks, ar.. tumšām, spīdīgām acīm, kas mazliet apsarkušas no raudāšanas.
- Divēji groži pasita līkumu augšup un plakšēdami pielipa gludajām, spīdīgi melnajam [zirgu] mugurām.
- pārn. «Mani arī vedināja līdzi, bet man tādu pašapzinīgu un spīdīgu kungu vidū nekad nav paticis nogrozīties.»
Avoti: 7-2. sējums