spīdināt

spīdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.

1.Panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).

PiemēriVilcienam piejūgtā lokomotīve.. spīdināja trīs milzīgas ugunis, bet klukstēja omulīgi, nemaz vēl netaisīdamās braukt.

Vilcienam piejūgtā lokomotīve.. spīdināja trīs milzīgas ugunis, bet klukstēja omulīgi, nemaz vēl netaisīdamās braukt.
pārn. Ziemāji sala stundā zaļas guntiņas spīdina..
pārn. Cilvēks uz vietas minas, ja ik solī to māca, brīdina. Padomi apžilbina, ja acīs tos spīdina.

1.1.intrans.

PiemēriGundega piecēlās un aizsteidzās pēc iekura uz šķūni.. Spīdinādama ar lukturi, viņa lasīja priekšautā sausas skaidiņas..

Gundega piecēlās un aizsteidzās pēc iekura uz šķūni.. Spīdinādama ar lukturi, viņa lasīja priekšautā sausas skaidiņas..
..jau pagājis krietns laika sprīdis, kopš sargzaldāts pēdējoreiz spīdinājis uz viņiem.

1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu.

PiemēriViens no pēdējiem, zeltīto rāmju brilles spīdinādams, aizgāja Paulo..

Viens no pēdējiem, zeltīto rāmju brilles spīdinādams, aizgāja Paulo..
..jaunās misiņa taures spīdinādams, iznāk orķestris.
Upīte mirdzēdama graužas gar akmeņiem, citur veido slaidas viļņu pīnes, spīdina atvarus, gludus kā logus.

1.3.intrans. Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).

Piemēri..Tas jau mēness... Cik liels un apaļš, apaļš kā šķīvis. Redz, ko sadomājis - mirdz un spīdina, kad visi guļ un nevienam nemaz nevajag viņa gaismas.

..Tas jau mēness... Cik liels un apaļš, apaļš kā šķīvis. Redz, ko sadomājis - mirdz un spīdina, kad visi guļ un nevienam nemaz nevajag viņa gaismas.
Petrolejas lampa uzlikta uz māla poda, sarkanīga gaisma spīdina pretī garkaklainām alus pudelēm, degvīna pusstopam..

1.4.Būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.

PiemēriUz palodām tomāti spīdina sarkanus sānus..

Uz palodām tomāti spīdina sarkanus sānus..
Spalgi kliegdamas, baltos spārnus spīdinādamas, pār ūdeņiem lido kaijas.
..visi katliņi spīdināja nevainojami tīrus sānus..

1.5.Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).

PiemēriArī uz mana galda.. krīt saule, balto virsmu zeltaini spīdinādama.

Arī uz mana galda.. krīt saule, balto virsmu zeltaini spīdinādama.
Tur viņš [zaķis] sēdēja uz pakalniņa, kā pats meža ķēniņš. Saule spīdināja balto krūti..

2.Panākt, būt par cēloni, ka (kā) virsma labi atstaro gaismu.

PiemēriSpīdināt detaļas.

Spīdināt detaļas.

Avoti: 7-2. sējums