Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spīdspuldze
spīdspuldze -es, dsk. ģen. -džu, s.
Spuldze, kurā gaismu rada tālā iepildītās gāzes vai metālu tvaiki elektriskā laukā.
PiemēriMūsdienās mākslīgam apgaismojumam lieto kvēlspuldzes un spīdspuldzes, sauktas arī par dienasgaismas spuldzēm.
Avoti: 7-2. sējums