spīdināties
spīdināties parasti 3. pers., -inās, pag. -inājās; refl.
1.Ilgstoši, intensīvi spīdināt1.
PiemēriStaba galā grozījās un spīdinājās vecs, bet vēl varenspožs skursteņslaucītāja cilindrs.
- Staba galā grozījās un spīdinājās vecs, bet vēl varenspožs skursteņslaucītāja cilindrs.
1.1.Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
Piemēri..no mitrajām pļavām tai [saulei] pretī dzeltenīgi spīdinājas purenes.
- ..no mitrajām pļavām tai [saulei] pretī dzeltenīgi spīdinājas purenes.
Avoti: 7-2. sējums