sperties
sperties speros, speries, speras, pag. spēros; refl.
1.Vairākkārt spert vienam otru, citam citu.
Piemēri«Saimniek, kumeļus! Kumeļus sargājiet! Vaļā pasprukuši, velni, speras, ka blīkšķ vien!»
1.1.Vairākkārt spert kādam, kam.
PiemēriMaksiļo.. ar abām rokām saķēra suni aiz rīkles. Suns atkrita atmuguriski atpakaļ un, sperdamies ar pakaļējām kājām, centās atsvabināties.
1.2.Spārdīties (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriIzsmeltās zivis, tik lielās, kā mazās, spērās un lēkāja pa ledu.
1.3.pārn.; sar. Parasti savienojumā «sperties pretī», «sperties pretim»: pretoties, nepiekrist kādam.
Piemēri«Jūs jau gribat, lai es aizveru acis un neredzu nejēdzības,» es speros pretī. «Pirmīt pat negribējāt runāt...»
2.parasti 3. pers.; reti Tikt veidotam (par soļiem).
PiemēriLiena līdz istabai pagalam nolaistīja kājas, soļi spērās mežģīdamies, nēsās [nēši] šjuka no pleca.
3.sar. Ātri iet, arī skriet. Spert (5).
PiemēriKo darīt? Pagrabā ilgi palikt nevar. Speršos ārā, kas būs - būs.
Avoti: 7-2. sējums