aurot
aurot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Skaļi, stiepti kliegt, klaigāt.
PiemēriAurot pilnā kaklā.
- Aurot pilnā kaklā.
- Bet Jancis.. metās, uravas kliegdams un aurodams, caur biezajiem krūmiem..
- «Eūūūūū!» [Andžels] auro, plaukstas pie lūpām pielicis.
1.1.Skaļi brēkt, kaukt (par dzīvniekiem, parasti pārošanās laikā).
Piemēri..viņā bija pamodies tas spēks, kas zvēriem liek aurot mežos un viskroplākajam kokam izdzen zaļoksnīgas atvases.
- ..viņā bija pamodies tas spēks, kas zvēriem liek aurot mežos un viskroplākajam kokam izdzen zaļoksnīgas atvases.
2.trans.; sar. Stiepti kliedzot, saukt.
PiemēriĶeizara kalpi, kailus zobenus vicinādami, satracināti auroja vienu un to pašu vārdu: «Izklīst! Izklīst!»
- Ķeizara kalpi, kailus zobenus vicinādami, satracināti auroja vienu un to pašu vārdu: «Izklīst! Izklīst!»
- «Nolaist laivas!» caur vētru auroja kapteiņa balss.
- Grūžu viņu prom, bet šis auro: «Mans pavāra diploms naudas lādē, biedri kaptein, atdodiet diplomu!»
2.1.Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
Piemēri..zālē dārdēja mūzika, un viesu bars auroja līdzi kādu muļķīgu tekstu.
- ..zālē dārdēja mūzika, un viesu bars auroja līdzi kādu muļķīgu tekstu.
- No kroga mājās pārradies, viņš savā kambarī auroja pilnā kaklā - Bandinieka rudzi auga ...
3.parasti 3. pers.; intrans. Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
PiemēriVējš auro.
- Vējš auro.
- Vētra auro.
- Skarbi šobrīd ir ziemeļi. Pāri tundrai klājas polārā nakts, auro sniegputeņi, un liesmo kāvi.
- Sāka aurot un plosīties sniega vētras.
- Un pēc īsiem saules mirkļiem sals iedvašo arī cilvēkiem sejās, sāk aurot ziemelis, brīkšķēdami lūst kokiem sausie zari..
- pārn. Aurodams iesāks rudens diet Čaukstošo lapu kalnā.
Avoti: 1. sējums