aurot
aurot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Skaļi, stiepti kliegt, klaigāt.
PiemēriAurot pilnā kaklā.
1.1.Skaļi brēkt, kaukt (par dzīvniekiem, parasti pārošanās laikā).
Piemēri..viņā bija pamodies tas spēks, kas zvēriem liek aurot mežos un viskroplākajam kokam izdzen zaļoksnīgas atvases.
2.trans.; sar. Stiepti kliedzot, saukt.
PiemēriĶeizara kalpi, kailus zobenus vicinādami, satracināti auroja vienu un to pašu vārdu: «Izklīst! Izklīst!»
2.1.Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
Piemēri..zālē dārdēja mūzika, un viesu bars auroja līdzi kādu muļķīgu tekstu.
3.parasti 3. pers.; intrans. Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
PiemēriVējš auro.
Avoti: 1. sējums