Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aurot
aurot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Skaļi, stiepti kliegt, klaigāt.
PiemēriAurot pilnā kaklā.
  • Aurot pilnā kaklā.
  • Bet Jancis.. metās, uravas kliegdams un aurodams, caur biezajiem krūmiem..
  • «Eūūūūū!» [Andžels] auro, plaukstas pie lūpām pielicis.
1.1.Skaļi brēkt, kaukt (par dzīvniekiem, parasti pārošanās laikā).
Piemēri..viņā bija pamodies tas spēks, kas zvēriem liek aurot mežos un viskroplākajam kokam izdzen zaļoksnīgas atvases.
  • ..viņā bija pamodies tas spēks, kas zvēriem liek aurot mežos un viskroplākajam kokam izdzen zaļoksnīgas atvases.
2.trans.; sar. Stiepti kliedzot, saukt.
PiemēriĶeizara kalpi, kailus zobenus vicinādami, satracināti auroja vienu un to pašu vārdu: «Izklīst! Izklīst!»
  • Ķeizara kalpi, kailus zobenus vicinādami, satracināti auroja vienu un to pašu vārdu: «Izklīst! Izklīst!»
  • «Nolaist laivas!» caur vētru auroja kapteiņa balss.
  • Grūžu viņu prom, bet šis auro: «Mans pavāra diploms naudas lādē, biedri kaptein, atdodiet diplomu!»
2.1.Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
Piemēri..zālē dārdēja mūzika, un viesu bars auroja līdzi kādu muļķīgu tekstu.
  • ..zālē dārdēja mūzika, un viesu bars auroja līdzi kādu muļķīgu tekstu.
  • No kroga mājās pārradies, viņš savā kambarī auroja pilnā kaklā - Bandinieka rudzi auga ...
3.parasti 3. pers.; intrans. Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
PiemēriVējš auro.
  • Vējš auro.
  • Vētra auro.
  • Skarbi šobrīd ir ziemeļi. Pāri tundrai klājas polārā nakts, auro sniegputeņi, un liesmo kāvi.
  • Sāka aurot un plosīties sniega vētras.
  • Un pēc īsiem saules mirkļiem sals iedvašo arī cilvēkiem sejās, sāk aurot ziemelis, brīkšķēdami lūst kokiem sausie zari..
  • pārn. Aurodams iesāks rudens diet Čaukstošo lapu kalnā.
Avoti: 1. sējums